Teksts: Dr. biol. ALFREDS RIPA, Nacionālā botāniskā dārza Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas vadītājs

Katrs pazīst meža ogas brūklenes, bet kā dārza ogulāji brūklenes ir jauna kultūra. Pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs tās ieviestas kultūrā Holandē, Vācijā, Zviedrijā, Polijā, ASV, citās zemēs un arī Latvijā.

Brūklenes (Vaccinium Vitis-idaea) ir daudzgadīgs, mūžzaļš pundurkrūms ar ložņājošu sakneni un taisniem vai paciliem stumbriem. Dzinumi apaļi, miza brūna, sākumā ar matiņiem. Lapas ādainas, mūžzaļas, 5-30 mm garas un 2-15 mm platas. Ziedi sakārtoti nokarenos ķekaros iepriekšējā gada dzinumu galotnēs. Brūkleņu apakšzemes sakneņi turpina augt ar galā esošo pumpuru un veido garus apakšzemes dzinumus, turpretim no žākļu pumpuriem, kas atrodas tālāk no augošās galotnes, veidojas jaunie brūkleņu ceri, kuru virszemes dzinumi aug 7-8 gadus, pēc tam atmirst un tiek aizvietoti ar jauniem dzinumiem no sānpumpuriem. Jaunas saknes top pavasarī un rudenī. Virszemes dzinumi veidojas un aug maijā, jūnijā un jūlijā, augustā, taču brūkleņu dzinumi, kas veidojas vasarā, ir 1,5-2 reizes īsāki par pavasara dzinumiem.
Brūklenes ir svešapputes augi. Drīksna brūkleņu ziedos atrodas augstāk par putekšnīcām, tāpēc pašappute ir apgrūtināta.

Rietumeiropas un Latvijas šķirnes
Pirmā brūkleņu šķirne ‘Koralla' tika reģistrēta Holandē 1969. gadā, vēlāk selekcijas darbu turpināja vācu dārzkopji, 70. gados un 80. gadu sākumā izveidojot šķirnes ‘Erntedank', ‘Erntekrone' un ‘Erntesegen'.
Nacionālā botāniskā dārza darbinieki Talsu rajona Pļavas mežniecības brūkleņu audzē 1980. gadā radīja Latvijā pirmo brūkleņu šķirni ‘Salaspils Ražīgā', vēlāk no tās brīvas apputes sēklaudžiem - šķirni ‘Rubīna Lāse' (1988. gadā), bet no Krasnojarskas brūkleņu klona brīvas apputes sēklaudžiem - šķirni ‘Jūlija' (1995. gadā).

Gadalaiku ietekme
Parasti brūkleņu šķirnēm veģetācijas periods sākas aprīļa otrajā vai trešajā dekādē. Vēsos pavasaros tas notiek vēlāk, siltos - agrāk. Brūklenes sāk augt, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 3-5 °C. Taču ziedpumpuri nosalst mīnus 3,5 °C, izplaukuši ziedi - 1,5 °C temperatūrā. Pirmie ziedi atkarībā no gaisa temperatūras plaukst no maija līdz jūnija sākumam, otrā, vasaras, ziedēšana brūkleņu šķirnēm sākas augusta pirmajā vai otrajā dekādē.
Agrajai brūkleņu šķirnei ‘Jūlija' pirmā ogu raža vācama jūlija beigās un augusta sākumā, savukārt otrā ogu raža - septembra otrajā pusē. Vidēji agrām šķirnēm ‘Erntekrone', ‘Koralla' pirmā raža gaidāma augusta vidū, bet otrā - septembra beigās vai oktobrī, ja ir silts rudens. Vidēji vēlīnām šķirnēm ‘Rubīna Lāse' un ‘Salaspils Ražīgā' ogas nogatavojas augusta otrajā pusē un septembra otrajā pusē.
Ģeneratīvos pumpurus bojā ziemas kailsals. Bezsniega ziemās, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz mīnus 30 °C, izsalst līdz 31% brūkleņu ziedpumpuru. Taču zem 20-30 cm biezas sniega segas vai ar salmiem apsegti ziedpumpuri pārziemo labi.
Ja pavasaros nav salnu, ogu ražas ir izcilas, piemēram, šķirnei ‘Salaspils Ražīgā' pirmā ogu raža 1995. gadā bija 1711 g/m²; 1996. gadā novāca 1200-1500 g/m² un 1998. gadā - 1000 g/m². Ogu skaits ķekarā ir atkarīgs no šķirnes, piemēram, 1998. gadā ‘Salaspils Ražīgajai' ķekarā bija no 1 līdz 12 ogām, ‘Rubīna Lāsei' - no 2 līdz 10 ogām, ‘Jūlijai' - no 2 līdz 11 ogām, ‘Korallai' - no 1 līdz 6 ogām un ‘Erntekrone' - no 1 līdz 5 ogām.

Iecienītākās šķirnes
‘Erntekrone' - 13-15 cm augsts krūms. Ogas tumši sarkanas, apaļas, nedaudz saspiestas, lielas, viena oga sver 0,35-0,59 g. Bagātīgi zied otro reizi.
‘Jūlija' - 12-15 cm augsta. Ogas tumši sarkanas, iegareni apaļas, viena oga sver 0,25-0,30 g. Otrreiz zied vāji.
‘Koralla' - 15-24 cm augsta. Ogas gaiši līdz tumši sarkanas, nedaudz olveida, viena oga sver 0,25-0,29 g. Bagātīgi zied otro reizi.
‘Rubīna Lāse' - 15-20 cm augsta. Ogas rubīnsarkanas, pilienveida, viena oga sver 0,25-0,35 g. Otrreiz zied vāji.
‘Salaspils Ražīgā' - 15-20 cm augsta. Ogas tumši sarkanas, apaļi ovālas, viena oga sver 0,20-0,25 g. Otrreiz zied vāji.

Vietas izvēle un augsne
Brūkleņu audzēšanai jāizvēlas atklāta, saulaina vieta. Gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 30-40 cm dziļi, augsnei - irdenai, gaisa caurlaidīgai. Vispiemērotākās ir vieglas, ar organiskajām vielām bagātas podzolētas vai purva augsnes ar augsnes reakciju pH 3,5-6,0 un pietiekamu viegli izmantojamā kālija (10-20 mg/100 g) un fosfora (7-10 mg/100 g) saturu. Minerālaugsnes pirms augu stādīšanas ielabo, iestrādājot 4-6 m³ kūdras uz 100 m². Nabadzīgas augsnes papildina ar 2 kg amonija sulfāta vai 1,2 kg amonija nitrāta, vai 0,9 kg karbamīda un 1,0 kg superfosfāta un 0,7 kg kālija sulfāta uz 100 m². Brūkleņu kultivēšanai paredzētais lauks jānolīdzina, vairākkārt jāapar 20-25 cm dziļi un jāiztīra no nezālēm. Ierīkojot stādījumus izstrādātajās frēzkūdras platībās, jāatjauno nosusināšanas grāvji, lai aizplūstu liekais ūdens.

Stādīšana un kopšana
Labākais laiks brūkleņu stādīšanai ir agrs pavasaris - aprīļa beigas un maija sākums, kad augsne ir mitra. Stāda apmākušās, vēsās dienās un tikpat dziļi, kā stādi auguši pavairošanas nodaļā, t.i., 6-7 cm dziļi. Piemājas dārzā stāda dobēs 30 x 30 cm attālumā citu no cita. Lielākās platībās izvieto rindās vai divrindu slejās. Attālumam starp augiem rindā jābūt 20-30 cm, starp rindām - 30 cm un starp slejām - 90 cm. Pēc tam stādījumiem uzber 4-6 cm biezu frēzkūdras vai zāģu skaidu slāni.
Brūkleņu stādījumi pavasara ziedēšanas laikā (maijā) jāsargā no salnām, izsmidzinot virs stādījumiem ūdeni. Bezlietus periodā jālaista. Veģetācijas periodā augiem nepieciešama diezgan mitra augsne. Ieteicams uzbērt 3-5 cm biezu mulčas slāni no sadrupinātām priežu mizām, zāģu skaidām, priežu kūdras - tas atvieglos ravēšanu.
Piemērotākais laiks mēslošanai ir maijs. Mēslojuma devas atkarīgas no minerālvielu saturu augsnē, kā arī no minerālvielu satura brūkleņu lapās. Optimāli tajās ir 1,1-1,25% slāpekļa, 0,1-0,4% fosfora, 0,5-0,6% kalcija, 0,2-0,22% magnija un mazāk nekā 1% kālija. Brūklenēm vajag 2,75-40 kg/ha slāpekļa, 3,5-20 kg/ha fosfora, 4,0-30 kg/ha kālija. Slāpekli dod vienlaikus gan nitrātu, gan amonija formā, turklāt jāmēslo nelielās devās. Brūklenes ir jutīgas pret hloru, tāpēc labāk izmantot kālija sulfātu. Augsnēs ar augstu organisko vielu saturu brūklenēm mikroelementu parasti pietiek.
Atjaunojošo apgriešanu izdara pēc 8-10 gadiem. Pundurkrūmus apgriež 3-4 cm augstumā pavasarī pirms veģetācijas iestāšanās. Pēc apgriešanas no apakšzemes sakneņiem un apgriezto stumbru snaudošajiem pumpuriem veidojas jaunās vasas. Tās kļūst par skeletzariem, zarojas un izveidojas jauni pundurkrūmi. Trešajā gadā pēc apgriešanas pilnīgi atjaunojas brūklenāju segums un ogu raža sasniedz sākotnējos rādītājus.

Slimības
Augus var bojāt sēne Exobasidium vaccini Woronin, kas rada baltu, pūkainu apsarmi, lapu audi uzbriest un ir trausli, lapu krāsa mainās - tās kļūst baltas, reizēm sārtas. Augu ražība stipri samazinās. Brūkleņu lapas bojā arī rūsa vai lapu plankumainība. Ogām kaitē puve un citas sēņu slimības. Sēņu slimības brūkleņu stādījumos apkaro, 3-4 reizes veģetācijas periodā apsmidzinot ar fungicīdiem Topsīnu, Ditānu, Euparēnu u.c.

Brūkleņu vērtība
Brūklenes ir vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Ogas plaši izmanto pārtikā, jo tās ir vērtīgs cukuru, organisko skābju, bioloģiski aktīvo vielu un minerālvielu avots, satur līdz 10,37% cukuru, līdz 2,11% organisko skābju, tostarp dabisko konservantu benzoskābi. Gatavās ogās ir 0,8-1% pektīnvielu, 0,25-0,4% arbutīna, 0,4-0,6% miecvielu. 100 g ogu satur 8-12 mg C vitamīna, 0,12 mg karotīna un citas aktīvās vielas.
Brūkleņu lapu ārstniecisko nozīmi nosaka tajās esošās ķīmiskās vielas, galvenokārt arbutīns. Visaugstākais arbutīna saturs (11,5-12,8%) brūkleņu lapās ir agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās. Lapām ir savelkoša, antiseptiska, pretiekaisuma, diurētiska un sviedrējoša iedarbība.